Vēsture, gada pārskati
Ņujorkas Latviešu Ev. Lut. Draudze
un tās pirmsākumi.
 
Ņujorka un latvieši
 
Ņujorku atrada Džiovani da Verrazano (G. da Verazano) 1524. Gadā. Daudzus gadus holandiešu kuģi ieradās un tirgojās ar indiāņiem. Jau 1600 gadu beigās angļi sāka pārņemt pilsētu un 1700 gados pilsēta bija pilnīgi angļu rokās. Ņujorka bija pirmā ASV galvas pilsēta un tur 1789. Ieveda amatā pirmo ASV prezidentu Vašingtonu (Washington). Vēlāk tomēr galvas pilsētu pārcēla uz Vašingtonu. Plašās ostas dēļ Ņujorka ātri izveidojās par tirdzniecības centru, pievilkdama lielu ļaužu masu. Šodien Ņujorkas pilsēta nav tikai lielākā pilsēta ASV iedzīvotāju skaitā (1990 - 7,322,564), bet viena no galveniem tirdzniecības centriem pasaulē. Klimata ziņā Ņujorkas pilsēta ir atkarīga no Atlantijas okeāna: vasaras nav sevišķi karstas, ne ziemas sevišķi aukstas. Ņujorkas pilsētas robežās atrodas ASV Brīvības statuja (Statue of Liberty, 1886).
 
Holandiešu kolonijas laikā (1609-64, 1673-74) pirmās Ņuamsterdamas (vēlākās Ņujorkas pilsētas) vidusskolas 1. Direktors bija Dr. Aleksandrs Karolus Kursiuss (Cursius), lietuviešu profesors ar latviešu vārdu (1659-61). Tikai 1850-o gadu vidū mēs varam dokumentēt latviešu buru kuģu ierašanos Ņujorkas ostā un latviešu apmešanos uz dzīvi. Simtiem latviešu sajusmā apsveica Brivības statuju Ņujorkas ostā kā jaunas brīvas dzīves un labklājības simbolu. Ap 1900 Ņujorkas pilsētā dzivojuši apmēram 400 latviešu. Pēc pašu aplēses1931 latviešu skaits Ņujorkā bijis ap 8,000. ASV 1940 tautas skaitīšanas dati liecina par 8,951 latvieti Ņujorkā. Ņujorkas-Ņudžersijas rajonā 1960 latviešu kopskaits bijis jau 25,603, bet 1970 šīs ziņas liecina viņu samazināšanos - vairs tikai 24,158. Ņujorkas pavalstī 1960 dzīvoja, pēc ASV tautas skaitīšanas ziņām, 19,671 latviešu (10,629 dzimuši ārpus ASV un 9,042 ASV); 1970 dati liecina par 16,433 latviešiem (7,580 dzimuši ārpus ASV un 8,853 ASV). Ņujorkas apkārtnē, ieskaitot Ņujorkas un Ņudžersijas piepilsētas, latviešu skaits 1960 sasniedzis 20,694 (pašā Ņujorkā 16,688). Ņujorkas pilsētā 1970 uzdoti vairs tikai 8,885 latvieši, bet priekšpilsētā Jonkeros, piemēram minēti 146 latvieši u.t.t.
 
Sākotnēji latviešu vairums bija strādnieki, amatnieki, arī jūrnieki. Minēti vismaz 200 latviešu drēbnieku 1929, vairāk nekā 20 māju pārvaldnieku u.t.t. Daudzi strādājuši fabrikās un būvju darbos. Lielā Hudzonas upes tilta cēlēju vidū bija latviešu inženieris Emīls Graudiņš; Maksis Meijers un Jēkabs Graudiņš būvējuši augstceltnes. Veselus kvartālus Ņujorkas pilsētā uzbuvējuši P. un A. Kājiņi u.c. Dažiem latviešiem bijuši uzņēmumi, piemēram, Andersonam piederējusi klavieru buvētava, P. Dancim - tērauda apstrādes uzņēmums u.c. Derigi atzīmēt, ka lielajā izglitības centrā Ņujorkā, salīdzinot ar citiem centriem, latviešu zinātnieku un intelektuālu skaits nekad nav bijis liels. Arī publicitātes ziņā līdz visjaunākajiem laikiem Ņujorkas latviešiem nebija liela loma. Jāatzīmē: K. Honolda redakcijā klajā nākušais laikraksts Brīvā Tribūna (1907-1908), anarchistu mēnešraksts Brīvība (1908-1913, vēlāk Parizē, J. Līdumnieka redakcijā), mēnešraksts Proletārietis (1914-17) Jāņa Kundziņa, Jūlija Bēsona un Kārļa Viļmaņa redakcijā, un Amerikas latviešu baptistu literārās brīvības ilustrēts laikraksts Drauga Balss (1918-20, 1945-48) P. Bušmaņa un Jāņa Blumberga, vēlāk Kārļa Purgaiļa redakcijā; nacionālais laikraksts Amerikas Atbalss (1920-1922), Kr. Rūša redakcijā Mēneša Apskats (1923) Jāņa Lenova vadībā nacionālais mēnešraksts Amerikas Latvju Ziņas (1926-27) Gustava Danča komūnistu laikraksts Amerikas Cīņa (1928), Latvijas brīvības draugu biļetēns (1938), Dzimtene (1940-41). Ņujorkā notika pirmie 3 Amerikas latviešu kongresi - 1919. 3, - 5, I, 1919. 14. - 16. IX un 1920. 4. - 6. IX. Tur 1926-31darbojošais latviešu komponists Jānis Vitoliņš, kas līdz 1930 vadija arī Ņujorkas latviešu bibliotekāru biedrību, un 1927-33 komponists Alfrēds Kalniņš. Lielu darbu Latvijas interesēs veica Latvijas ģenerāl konsuls Dr. Artūrs Ļūļe (1882-1941), kas ASV darbojās 1926-35. Latviešu teātra dzīvi izveidoja 1906 un Ņujorku emigrējuse aktrise Mīce Niedze, kas jau 1906 uzveda Aspāzijas Nebēdni meiteni un R. Blaumaņa Zagļus un vēlāk spēlēja apmēram 400 dažādās lomās. Mūzikas dzīvē loma bija Čikāgas Konservatorijas beigušam Augustam Pinepukam (1876-1942).
 
Ņujorkas draudzes pirmsākumi
 
Pirmais latviešu dievkalpojums noticis 1896. 5. I. To vadījis mācītājs Ansis (Hans) Rebane, kas bija ieceļojis decembrī no Vācijas ar nolūku aprūpēt latviešus un igauņus. Viņš dzimis Valkas tuvumā, tēvs igaunis, māte latviete. Beidzis Valkas skolotāju semināru un teoloģijas semināru Šlezvigholšteinā, ordinēts par ev.-lut. Mācītāju un 33 gadu vecumā sācis misijas darbu. Pirmajā dievkalpojumā jaunie iebraucēji pulcējušies Manhatenas lejas galā vācu Pilger Haus kapellā. Nākamā reizē dibināta Ņujorkas latviešu ev.-lut. Sv. Mateus draudze ar 37 vīriešiem un 10 sievietē; draudzes priekšnieks Jānis Arks, vēlāk Vilhelms Rolmans. Mācītājs drīz pārcēlās uz Bostonu, pārņēma tur jau agrāk dibinātu draudzi, darbojās ar Mizuri sinodes atbalstu, brauca uz citām pilsētām, kur bija latviešu grupas un dibināja latviešu draudzes. Mācītājs nomira 1911. 18. XII. Pēc mācītāja H. Rebanes uz Bostonu pārcēlās mācītājs Ed. Jurevics (Yurawitz), brauca arī uz Ņujorku, bet dažu gadu laikā viņa darbība izbeidzās, un tā arī minētā draudze Ņujorkā.
 
Amerikā 1905. Gadā ieradās mācītājs Jānis Steiks (skolotājs), kas teoloģijas studijas bija beidzis Tērbatas Universitātē, ordinēts Valmierā, bijis Kaukaza kara apgabalā mācītājs Tiflisā. Viņu izsauca brālis Kārlis Steiks, Harvardas Universitāti beidzis ķīmiķis. Jānis Steiks apmetās Bostonā, no kurienes brauca uz Ņujorku un pulcināja latviešus dievkalpojumiem pilsētas ziemeļu daļā; savu draudzi nodibināja 1914. Un darbojās ar vēlākās Apvienotās luterāņu biedrības Amerikā (ULCA) atbalstu. J. Steiks 1921 pārcēlās un Ņujorku, noturēja dievkalpojumus reizi mēnesī Emanuēla luterāņu baznīcā, vēlāk Sv. Mateja luterāņu baznīcā Bronksā, bet ar 1922 katru svētdienu Sv. Marka baznīcā Manhatenā. 1923. Gadā atgriezies Latvijā, kalpoja Limbažos un 1932. Nomira Rīgā.
 
Ņujorkas draudzes tiešais turpinājums sākās ar mācītāja Kārļa Podiņa darbību. Arī viņš bija vidzemnieks, 16. Gadu vecumā kļuvis jūrnieks, vēlāk misionārs Anglijā, 1894 VIII iebraucis Ņujorkā vēl pirms Rebanes, beidzis Ūnijas teoloģijas semināru, 1898 ordinēts par mācītāju; darbojies jūrnieku misijā un pulcinājis latviešus luterāņu dievkalpojumos Jūrnieku kapellā (Seaman’s Church Institute) un no 1930. Gada. Vidus līdz II Pasaules kara beigām Metodistu baznīcā Grīničas ciemā (Greenwich Village) Manhatenā. Viņš 1919. VIII piedalījies kopīgā delegācijā Vašingtonā un teicis runu kongresā, prasot Latvijai de jure atzīšanu.
 
Mācītājs K. Podiņš 1933 vasarā otrreiz bijis Latvijā, VIII Vispārējo dziesmu svētku laikā, sprediķojis Archibīskapa katedrālē Rīgā un Liepājas Sv. Annas baznīcā. Valsts prezidents A. Kviesis viņu apbalvojis ar Triju zvaigžņu ordeni. P. ierosmē Ņujorkā nodibināja kori, kas vēlāk savus ziedu laikus sasniedza Bruno Skultes vadībā. Ar 1935 draudze pieņēmusi stingrāku organizāciju. Draudzes priekšnieks 1935-43 Gustavs Dancis (Danzi, miris 1953), 1944-45 Nikolajs Grietēns (Greten, miris 1951), bet ar 1946 Gvīdo Trūce (miris 1982). Draudzē bija ap 200 locekļu. Pasaules izstādes laikā 1939-40 latvieši piedalījušies ar koncertu. Draudze 1944 atzimēja sava mācītāja 50 gadus Amerikā un izdeva brošūru ar illustrācijām (Austra Truce, 32 lpp.) 1946 mācītājs aizgāja emeritūrā un nomira 1951. VI.
 
Ņujorkas draudze 1946 I sāka pārorganizēšanos, nolēma pievienoties UCLA Ņujorkas sinodei, aicināja jaunu mācitāju un IV pieņēma jaunu satversmi. Kandidātus meklēja neitrālajā Zviedrijā, kur bija nokļuvuši 14 mācitāji. VI draudzi uzņēma sinodē un par mācītāju ievēlēja Richardu Zarinu (sk.). Viņš ieradās ar kuģi no Zviedrijas 1946. 18. XI un 15. XII ievests amatā. Dievkalpojumu kuplināja operdziedone Elza Žebranska, vijolniece Norma Auzina un draudzes koris, bija ap 350 apmeklētāju. Dievkalpojumus uz 4 gadiem pārcēla uz Sv. Trisvienibas (Holy Trinity ) baznīcu Manhatenā. Pārkārtojumu rosinātāji bija Harijs Lielnors (1941. Dibinājis latvian Relief, Inc. organizāciju) un bijušais konsuls R. Šillers.
 
Pirmais kuģis 1946. V ieradās ar 37 jauniem latviešu ieceļotājiem no Vācijas. Lielā izceļošana atraisijās 1948 ar DP imigrācijas likumu, ko veicināja Latvian Relief, Inc. 1950. Ņujorkas ostā ieradušies 60 kuģi ar mūsu tautiešiem; 1951 278 kuģi un 86 lidmašīnas. Tas izskaidro pieaugumu. Draudzes namu Bruklinā nopirka 1947 - mācītāja dzīves vietai, draudzes kancelejai un aktivitātēm. Iemaksu deva brāļi Ernests un Roberts Šmiti no Ņudžersijas. Draudze 5 gadu laikā pieauga uz 2,000 locekliem.
 
Kā otru mācītāju 1951. I aicināja Albertu Ozolu (sk.), Viņš darbu uzsāka 16. III Betlēmes baznīcā, bet dzīvoja Bronksā. Dievkalpojumus sadalīja uz 2 vietām: no Manhatenas 1951, I pārcēla uz zviedru Betlēmes baznīcu Bruklinā, turpinot katru svētdienu. Ņujorkā darbojās ari archibīskapa vietnieks Jēkabs Ķullītis (miris 1957). Ar mācītāja Ozols ienākšanu izveidojās otra dievkalpojuma vieta Bronksā un skolu tīkls, sākumā 2, bet drīz jau 5 vietās. Šīm 5 pamatskolām sekoja vidusskolas mācības Bruklinā, Bronksā un Salā. Ar 1951 sākās arī bērnu nometņošana un jauniešu nodarbības, sākumā īrētās telpās, bet ar 1956 pašu nopirktā draudzes lauku īpašumā Katskiļu kalnos pie Tanersviles.
 
Draudzes Palīdzības Fonds dibināts 1951. gadā Ērikas Švūkstes ierosmē, viņa to vadīja 10 gadus, šai laikā palīdzībai savācot $46,890. Palīdzības darbu pirms tam veikusi Olga Ķivule-Lorberga. Pēc 1957 Fonda priekšnieki: J. Bērziņš, H. Kļaviņa (7 g.), Mācītājs R. Zariņš un kopš 1978 G. Ivanovs.
 
Ar 1961. Darbojas marta Lucāne kā darbvede un grāmatvede; kopš 1951. Iznāk draudzes Baznīcas Ziņas. Pirmos 10 gadus iznākuši 100 numuri; ar 1961 numerācija pārdēvēta par gada gājumiem, 1986 pārsniedzot 36. Gada gājumu. Publikāciju pārzina mācītājs R. Zariņš.
 
Draudzes administrāciju vada draudzes priekšnieks ar 9 valdes locekļiem. Draudzes priekšnieki: 1946-47 Gvīdo Truce (miris 1982), Harijs Grūbe 1948-49 (miris 1970), Kārlis (Charles) Stankevics 1950-55 (miris 1979), Jūlijs Pelše 1956-57 (miris 1982), Voldemārs Gobiņš 1958-59, 1963-64, Kārlis Biernis 1960-62 (miris 1965), Ādolfs Lejiņš 1965-66 (miris 1977), Magnuss Kļaviņš 1967-69 (miris 1971), Jānis Riekstiņš 1970-71 (miris 1983), Alfrēds Trautmanis 1972-77, Imants Vijums 1978-83, Valters Zālīte 1984, Georgs Ianovs 1985 un V. Zālīte 1986. Draudzes valdē 40 gadu laikā ievēlēti 86 darbinieki. Valdes sastāvu papildina rajonu pārstāvji, vēlāk izveidotas novadu komitejas ar 1967 izstrādātiem darbibas noteikumiem. Nostabilizējušās 5 novadu komitejas, to vecākie pārstāvēti draudzes valdē ar balss tiesībām. Ar 1955. Darbojas revizijas komisija. Pārvaldē piedalās citu komiteju vadītāji bez balss tiesībām.
 
Iekšpilsētas novads dibināts 1968. Novada vecākie bijuši J. Riekstiņš, I. Bošs, A. Millers (10 g.), 1986. I. Vijums.
 
Bronksā kārtējie latviešu dievkalpojumi sākti 1951. 20. V Sv. Jāņa baznīcā, bet ar 1953. 27. IX pārcelti uz Sv. Toma baznīcu. Tagadējā Jonkeru baznīca iegādāta 1965. 13. V par $96,300, no kuriem $61,300 samaksāja tūliņ, bet atlikumu uzņēma draudzes budžetā uz 10 gadiem ar 5% augliem. Svinīgs ieiešanas dievkalpojums notika Lieldienās 1965. 18. IV. Bronksas rajons dibināts 1954. Tā priekšnieki bijuši T. Pētersons un V. Irbe. Rajons pārdēvēts par novadu 1968. 4. II. Novada vecākie: J. Spirģis, V. Zālīte, M. Stūrāns, L. Ansons, G. Ziediņš un I. Zariņš.
 
Džamaikā pirmais dievkalpojums noturēts 1953. 22. III Sv. Paula luterāņu baznīcā, Ričmondhilā, N.Y. Ar 1954. IX dievkalpojumi un skola pārcelta uz Musu Pestītāja luterāņu baznicu, bet ar 1965. IX uz Hillside presbiteriešu baznīcu. Kopš 1965. XII tagadējā Metodistu baznicā. Novada vecākie bijuši: V. Zālīte, M. Kļaviņš, E. Ramanis, A. Timbra (7 g.), J. Upmanis, A. Kūlītis un O. Baumanis.
 
Longailendā jau 1951. VI sākti dievkalpojumi Port Vašingtonā, kurus vadijis mācītājs F. Treus (miris 1958. VIII) un mācītājs D. Grauds Hempstedā 1957-1972 (miris 1980. 13. V). Draudzei virzoties uz austrumiem, sakarā ar buvniecību Longailendā, par draudzes trešo mācītāju 1959. 1. II sapulce ievēlēja mācītāju O. Gulbi (sk.). Viņš ieradās martā un pārņēma dievkalpojumus Frīportā, Beišorā, Hiksvilē, Hempstedē un Farmingdeilē. Draudze 1964 saņēma 7 akru zemes dāvinājumu (sakarā ar J. Rīsbergha - General Builders 500 akru apbuves gabala attīstību Melville, N.Y.). Jaunai Salas (nosaukumu devis mācītājs O. Gulbis) baznīcai un skolas ēkai pamati likti 1967. 11. VI (Būvplānus zīmējuši architekti A. Laiviņš un Ž. Zariņš). Mācītāja 20 gadu darbību Ņujorkas draudzē pārtrauca vina pēkšņā nāve 1979. 2. X. (Viņa svētrunas un apceres izdotas grāmatā Sekot Kristum 1981. LELBA apgādā). Amatā 1980. 7. IX ieveda mācītāju Laumu Lagzdiņu-Zušēvicu, bet viņai 1984. VI pārceļoties uz Čikāgu, 1984. 9. IX amatā ieveda mācītāju Lari Saliņu. Novada vecāke ar 1965 bijuši: M. Kļaviņš, A. Trautmanis, I. Bērziņš, A. Trautmanis, H. Lediņš, A. Trautmanis. Rajona vecākie pirms 1965: P. Spīdainis un M. Kļaviņš. Ņudžersijas novads dibināts 1963. 20. I. Pirms tam rajona pilnvarnieki bija K. Biernis un J. Eklons.
 
Draudzes dāmu komitejas darbs 1947. II pārkārtots. Ievēlēta komiteja ar 14 darbiniecēm. Prmās priekšnieces M. Grūba un M. Ruņģe. Ar 1951 dāmu komiteja sākās daliti uzdevumi - turpinājums Bruklinā un no jauna Bronksā, priekšnieces Bruklinā: E. Švūksta, M. Sermoliņa, M. Banga, I. Krieviņa, E. Druva un E. Vītola. Ar 1963. 1. II nodibinājās jauna dāmu komiteja Bronksā M. Bangas vadībā, kas ar 1968. Pārdēvēta par Ziemeļu novada dāmu komiteju, priekšnieces M. Banga (15 g.) un V. Skrodele (8 g.), ar 1986 V. Dāle-Kleedorfera. Dāmu komiteja Bruklinā ar 1968 pārdēvēta par Iekšpilsētas dāmu komiteju priekšnieces M. Bogdanovica, A. Audriņa (12 g.) un ar 1985 S. Riekstiņa.
 
Džamaikā dāmu komiteja dibināta 1961. Priekšnieces: O. Sprince, A. Rasmane (6g.), V. Zute, S. Zārda un E. Timbra. Ilggadīa kasiere S. Barona.
 
Longailendā dāmu komitejas darbojušās Port Vašingtonā ar 1951 (pr.: I. Liepiņa, E. Martinsone, V. Beķere un V. Rozenšteina) un Frīportā ar 1959 (pr.: T. Mieme, L. Štemme un S. Trautmane). Kopš 1966 dāmu komitejas apvienojās, priekšnieces; V. Beķere, S. Trautmane, A. Lagzdina, I. Budkēvica, H. Sprutka, E. lapiņa, M. Pastore, O. Bužermane un I. Ledina.
 
Draudzes uzticības Fonds dibināts 1966. 8. VI un darbojas mācītāja A. Ozola vadībā (prāvests 1982).
 
Ērģelnieks Bruklinā un draudzes kora dirigents Bruno Skulte 1949-76 (miris 1976 19. V) bijis ērģelnieks arī Salā (Long Island) un citās dievkalpojumu vietās; 70 gadu suminājumu saņēmis 1975 ar plašu viņa skaņdarbu koncertu Linkolna centrā Manhatenā. Kopš 1977 ērģelniece Bruklinā un Salā bija Ilze Akerberga, bet 1979. XI Bruklinā I. Šturma-Steele un Salā kopš 1978. I. Upeniece-Jasuta. Ērģelniece Bronksā kopš 1951 R. Pētersone, bet kopš 1954 ari kora dirigente līdz 1977, pēc tam M. Laķe un E. Zālīte. M. Grasmane-Millere (mirusi 1984. 14. IV) ērģelniece Ņudžersijā 1962-74, bet pēc tam M. Jurjāne-Lauzuma. Par ērgelniekiem vēl kalpojuši V. Anševica (mirusi 1973), prof. A. Bērzkanls un citi. R. Balodis (miris 1985. X) kora diriģents Longailendā 1967-85 (vadīja sieviešu ansambli). Vina darbu turpina I. Upeniece-Jasuta. Par draudzes kora diriģentiem 1948 un 1949 kalpojuši V. Stots un E. Žebranska. Dievkalpojumus kuplinājuši mūziķi un vokālisti: V. Stots, I. Muntere, K. Munters, I. Nāruns, M. Grasmene-Millere, N. Auzina, Dz. Treimanis, K. Treimane, A. Kellijs, V. Ģedulis, S. Prince, L. Salina, B. Ozols un daudzi citi.
 
Metriskie dati sakopoti 2 krājumos. Viens no 1947-60 un otrs 1961-85, ar turpinājumu vēlāk. Kopš 1947 (38 gadi) reģistrētas 1040 kristības, 1312 jauniešu iesvētes, 729 laulības un 1677 bēres (I sējumā 335, II sējumā 1362 mirušie).
 
Draudzes skolas darbojas saskaņā ar ALA-s skolu programmu un pamatskolā māca ticības mācību, latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju, dziedāšanu, tautas dejas un rotalas. Kopš 1966 skolām ir 10 gadu kurss - bērnu dārzs, pirmskola un 8 klases. Mācības notiek sestdienās 4 stundas, 36 reizes mācību gadā. Vidusskolā māca ticības mācību, baznīcas vēsturi, latviešu valodu un latviešu literatūru. Latvijas vēsturi un dziedāšanu. Sākumā kurss bija 2 gadi, tad 3 gadi, bet kopš 1984 - 4 gadīgs. Bruklinas pamatskolu dibināja 1947 un darbibu izbeigusi 1978. VI. To beiguši 104 absolventi 15 izlaidumos. Pārzini: Zinaīda Gotharde, Milda Grīnupe, Kristofers Karlovics (14 g.), Antonija Rusleja (6), un irēne Eilande (7). Ilggadigi skolotāji mācītājs Richards Zariņš (31), A. Rusleja (21) un I. Eilande (19).
 
Bruklinas vidusskola dibināta 1954 un darbibu izbeigusi 1979. VI. Skolu beiguši 39 absolventi 9 izlaidumos. Pārzinis visu laiku mācītājs Richards Zariņš. 11 gadus skolotājs I. Vijums.
 
Bronksas pamatskolu dibina 1951. 5. V. To 34 pastāvēšanas gados beiguši (30 izlaidumu 1985. G. jūnijā ieskaitot) 222 skolnieki. Pārziņi: Fricis Kurāts 20 g. un Milda Pētesone kopš 1971. Gada. Ilggadigi skolotāji mācītājs Alberts Ozols (34 g.), Milda Pētersone 934), Asja Lejiņa (29), Nikolajs Kalniņs 928), Fricis Kurāts 928), Aija Blūmfelde (24) un Herta Braunfelde (21) u.c.
 
Bronksas vidusskola dibināta 1953. Gadā. To beiguši 172 absolventi 23 izlaidumos. Pārzinis visu laiku mācitājs A. Ozols. Ilggadīgi skolotāji N. Kalniņš, R. Uibo, Z. Gaujeniece. Mācības notiek piektdienas vakaros.
 
Džamaikas pamatskola dibināta 1952. Rudenī (1959 tai pievienojās Beisaida (Long Island) pamatskola, bet tā darbibu izbeidza 1975. VI. Skolu beiguši 47 absolventi 13 izlaidumos. Ilggadigi pārziņi un skolotāji: Elza Izande, M. Ērgle, I. Liepa, E. Račevska un V. Eglīte (15 g.).
 
Longailendas pamatskola Beišorā 1955-64 pārzine Gaida Rīsberga. Skolu beiguši 23 absolventi 4 izlaidumos. Hiksvilē 1953-54. Hempstedē 1955-57. Pārzinis mācītājs Didriķis Grauds. Frīportā 1957-64. Pārzini Visvaldis Klīve, O. Zubkins, Tālivaldis Dukāts un Silvija Trautmane. Ar 1964 visas Longailendas pamatskolas apvienojās. Pārzini T. Dukāts (10 g.), S. Trautmane, Lucija Kalnāja un kopš 1982 Astrīda Stale. Skolu beiguši 186 absolventi 25 izlaidumos. Ilggadīgi skolotāji: Tamāra Mieme (250, G. Rīsberga 918), Anna Rumaka (18), S. Trautmane, T. Dukāts (15), L. Kalnāja (21) un A. Stale (17).
 
Longailendas vidusskola dibināta 1959. Brentvudā (Brentwood). To līdz 1985. VI beiguši 111 absolventi 18 izlaidumos. Pārzini: Mācītājs Osvalds Gulbis 1959-60, Tālivaldis Dukāts 1960-73, O. Gulbis 1973-79, Lūcija Kalnāja 1979-82 un kopš 1982 Astrīda Stale. Ilggadīgi skolotāji: Ludmilla Turka un Raimonds Dzelzkalns.
 
Draudzes mājas bibliotekā Bruklinā reģistrētas 3818 grāmatas, bet Jonkeru baznīcas bibliotekā 3650 grāmatu.
 
Par bērnu vasaras koloniju draudze sāka domāt jau 1952, kad Ņujorkas latviešu organizāciju padome piešķīra $500.- šādam pasākumam. Pēc daudzu objektu apskates un izvērtēšanas draudze izšķīrās pirkt A. un O. Sprinču atrasto, 74 akru saimniecību ar ēkām un nelielu ezeru Katskiļu kalnos Elka Parka pilsētiņā netālu no Tanersviles. No prasītiem $18,500 iemaksāja 411,000, augustā iesvētīja un sāka cirst mežu, līdzināt laukumus un ar talku palīdzību piemērot īpašumu nometņošanai. Galveno ēku un piecas mītnes cēla pēc architekta V. Vītola projekta. Ar līdzekļiem atbalstīja Amerikas latviešu palīdzības fonds. Izbūve turpināta. Vasaras nometni izmanto bērni no ASV, Kanādas, Venecuēlas un Eiropas. Ar buvfirmas Vilis Ansis Vītols un Celoven C.A. Venecuēlā ievērojamiem ziedojumiem 1977 uzcēla jaunu devīto mītni. Ir sarīkojumu zāle 300 personām; 1977 nobeidza iekārtot draudzes atputas namu, kur jūnijā un septembrī notiek pensionāru nomentes K. Bundžas vadibā. Šāda nama buvi 1971 ierosināja helēna Kļaviņa un īstenoja Alfrēds Trautmanis. Īpašuma izbūvē un vadibā darbojušies Pauls E. Irbe, Jūlijs Pelše, Kārlis Balodis, Eduards Strazdiņš, Valters Zālīte (visilgāk) un kopš 1985 Ilmārs Bošs. Sakarā ar nometnes 30 gadu jubileju izdota brošūra Katskiļu aizvējā Veras Klaviņas-Siliņas un Mācītāja Richarda Zariņa redakcijā (1986).
 
Skauti un Gaidas
Rīgas 90. Skautu vienība dibināta Manhatenā 1949 15. V. un Zilā kalna 4. Gaidu vieniba 1949. 28. X. Skautu vienibas priekšnieki ir bijuši Alfrēds Gaujenieks (1949-70, miris 1980. 14.V), Jānis Šķiņķis (1970-74, 1981-82, Ints Rupners (1974-80), Jānis Šūlmeisters (1980-81), un Pēteris Aivars (kopš 1982). Gaidu vienības priekšnieces bijušas: Mirta Volrāte (1949-50, mirusi 1954. 9. VI), Zigrīda Gaujeniece (1950-64), Maija Laviņa (1949-70), Maija Šķiņķe (1970-74), Ilze Rupnere (1970-80), Lidija Kampa (1980-82( un Nora Aivara (kopš 1982). Pie vienibām visus gadus darbojusies tautas deju grupa "Trejdeksnis" Zigrīdas Gaujenieces vadībā. Sākumā nodarbibas notika Bruklinā, Bronksā un Longailendā dievkalpojumu vietās vai citās īrētās telpās, bet vēlāk draudzes Jonkeru unSalas īpašumos 2 reizes mēnesī. Dalībnieku skaits sešdesmitos gados bija ap 200 abās vienibās, bet kopš 1982 nostabilizējies uz 100.
 
Pie draudzes darbojas Latviešu kredītsabiedrība (Latvian Federal Credit Union). Tā dibināta 1967. 8. XI, bet darbibu uzsākusi a968. 1. I ar 13 biedriem. Pirmajā darbības gadā biedru skaits 116, noguldījumu kopsumma - 50,306 dolāri, aizdevumi 36,121 dolāri un bilance 51,415 dolāru; 1985 biedru skaits 529, noguldījumi 1,172,817 dolāri, aizdevumi 736,250 un bilance 1,252,672 dolāri. Darbības laikā biedriem izsniegti 1023 aizdevumi 3,340,620 dolāru kopsummā un 1985 noslēdzies ar 75,528 dolāru operativu atlikumu, no kā 69,129 dolāri izmaksāti procentēs, 1486 dolāri pieskaititi rezerves kapitālam un no 4992 dolāru tīrā atlikuma 4110 dolāri ziedoti nacionāliem mērķiem un kultūrai. Pēdējiem darbības laikā kopā ziedoti 25,200 dolāru. Par kredītsabiedrības valdes priekšsēžiem darbojušies Jūlijs Pelše, Bernhards Epermanis, Edgars Pētersons (miris 1987. 10. IV) un tagad Uldis Klauss.
 

Pārņemts no Latvju Enciklopēdijas, Amerikas Latviešu Apvienība, 1987.


 

Ēdamzāles projekts 
10/17/2010


Darbības pārskati 2010. gadam 

skatīt šeit ... (pdf)
skatīt šeit ... (doc)


Darbības pārskati 2009. gadam 

skatīt šeit ... (pdf)
skatīt šeit ... (doc)

4 Riga Lane, Melville, NY 11747-3406, ASV

Logo 631-253-3943
Logo 631-253-3946
Logo kanceleja@nydraudze.org