Kopš ieceļošanas Amerikā 1952. gada janvārī mana dzīve ir bijusi cieši saistīta ar Ņujorkas draudzi.
Uzaugot Ņujorkas draudzē, man bija liela priekšrocība, jo draudzes paspārnē darbojās vairākas pamatskolas, vidusskola, kā arī draudzes nometne, kas deva stingru pamatu manai garīgai izaugsmei. Trīs izcili garīdznieki, katrs ar savām īpašajām dotībām - prāvests Alberts Ozols, mācītājs Richards Zariņš un mācītājs Osvalds Gulbis, veidoja bagātīgu un daudzveidīgu draudzes garīgo dzīvi. Šī svētība man ļāva jau no bērna dienām iesakņoties draudzes kopienā, aktīvi iesaistīties tās dzīvē un garīgi pilnveidoties Ņujorkas draudzes vidē.
Apmeklēju un absolvēju Bronksas pamatskolu un vidusskolu. Vasaras pavadīju draudzes nometnē Katskiļos. Iesvētījos, laulājos, nokristīju savus bērnus draudzē. Iespējas piedalīties draudzes pasākumos bija daudz un dažādas. Strādāju kā skolotāja un skolas pārzine, nometnē kā audzinātāja un vadītāja. Covid laikā pildīju draudzes priekšnieces pienākumus. Līdztekus piedalījos divos LELBA laju kursos, kur iedziļinājos mūsu draudzes un baznīcas pamatos. Mācītājam Saliņam aizejot pensijā, kļuva skaidrs, ka viens garīdznieks nespēj apkalpot plašo draudzi. Ar Dieva aicinājumu sirdī un mācītāja Jura Saivara atbalstu, uzsāku diakones ceļu.
Mūsdienās baznīcai ir vairāki izaicinājumi, tomēr man visvairāk rūp bērni un jaunatne. Pašlaik mūsu draudzes Ņudžersijas latviešu pamatskolā mācu ticības mācību no 4. līdz 8. klasei. Daudz tiek runāts par piemērotu mācību materiālu trūkumu, tomēr tas nav būtiskākais un svarīgākais, par ko uztraukties un rūpēties.
Bērnos saredzu garīgu tuksnesi. Tikai neliela daļa ģimeņu pieder mūsu draudzei, un arī tās dievkalpojumus apmeklē samērā reti un neregulāri. Ģimenēs, kur mātes nesen ieceļojušas no Latvijas, interese par ticības jautājumiem un draudzes dzīvi nav īpaši liela. Ja tēviem ir reliģiski pamati, katoļticība, pareizticība, budisms vai islams, tad tie iespaido bērna izpratni par Dievu. Visbiežāk ģimenēs Dievs netiek pieminēts.
Tomēr nekas vēl nav zaudēts. Vecāki vēlas, lai bērni iepazītu Dievu un Kristus mīlestību. Katrs bērns ir indivīds, katrs uzņem informāciju savā veidā un savā laikā. Cenšos būt atvērta sarunās ar bērniem un vecākiem, uzklausīt viņus, paust Dieva varenību un mīlestību. Būt Dieva mīlestības atspulgam pasaulē.
Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā. 3 Jņ 1:4