Svinīgā un siltā gaisotnē, sestdien, 9. maijā tika nosvinēta Ņujorkas (bijušās Bronksas) pamatskolas 75 gadu jubileja. Jonkeru baznīcas zāle bija pārpildīta ar bijušajiem skolniekiem, skolotājiem, pārzinēm, kā arī viesiem un, protams, tagadējiem skolas bērniem ar ģimenēm (apmēram 170 cilvēku kopā).

Tam sekoja diakona Dāvida Grendzes dziļi izjustais svētbrīdis. Diakonam Grendzem ir bijusi ilga sadarbība ar Ņujorkas pamatskolu, un gan vecāki, gan bērni novērtē viņa spējas uzrunāt visus vieglā un draudzīgā valodā.

Pārzine Zane Kaljo savā uzrunā uzsvēra skolas vēstures nozīmi Ņujorkas latviešu sabiedrībā, kā arī citēja fragmentu no skolas dibinātāja prāvesta Alberta Ozola uzrunas skolai 30 gadu jubilejā 1981.gadā, kurā viņš šķietami paredzēja, ka pienāks diena, kad svinēsim skolas dzimšanas dienu jau brīvā Latvijā. Savukārt skolotājs Egils Kaljo savā runā angļu valodā uzrunāja tos daudzos mūsu ģimeņu locekļus publikā, kuri nav latvieši, bet vienmēr ir bijuši gatavi palīdzēt, kad lūgti, kā arī tos latviešu izcelsmes viesus, kam ērtāk ir komunicēt angliski – lai pateiktos, ka viņi arī ir kopā ar mums, un ka viņi vienmēr būs mīļi gaidīti skolā un uzsverot viņu svarīgo lomu skolas turpināšanā šodien un nākotnē.

Apsveikuma daļā saņēmām sveicienus no vairāk kā desmit skolas ilggadējiem sadarbības partneriem, ieskaitot Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci, pastāvīgo pārstāvi ANO Ņujorkā Sanitu Pavļutu-Deslandes, Ņujorkas ev. Lut. Draudzes priekšnieci Dainu Lazdiņu un mācītāju Juri Saivaru, Latviešu kultūras biedrības Tilts priekšsēdi (un bijušo skolas dziedāšanas skolotāju) Daci Aperāni, un vēl daudzām citām organizācijām. Īpaši sirsnīgs sveiciens nāca no mūsu kaimiņu skolas Ņudžersijā, video ieraksts ar Ņudžersijas skolnieku izpildīto dziesmu ‘Tur vienā upes pusē’ atdarinājumu, bet ar jauniem vārdiem, kas veltīti Ņujorkas pamatskolai.

Ņujorkas skolas bērni uzstājās ar muzikālu priekšnesumu, izpildot Jāzepa Vītola ‘Dar man tēvis, pastaliņas’, Ērika Ešenvalda ‘Dvēseles dziesmu’ un Renāra Kaupera ‘Manu dziesmu’. Skolēnu priekšnesums tika bagātināts ar mūsu skolas bijušās pārzines, panākumiem bagātās džeza dziedātājas Artas Jēkabsones klātbūtni - viņa izpildīja savu komponēto Ņujorkas skolas himnu, kuras tekstu sacerējuši skolas bērni.

Tam sekoja deju uzvedums, kurā piedalījās tautas deju kopa ‘Jumalīte’, kā arī skolas bērnu deju grupa ‘Mazais Jumis’. Pagodinot Ņujorkas pieaugušo deju grupas ‘Trejdesknis’ vadītāju un Bronksas pamatskolas ilggadējo skolotāju Zigrīdu Gaujenieci, Jumalīte izpildīja Gaujenieces horeogrāfiju dejai ‘Trejdesnietis’. Savukārt Mazais Jumis izpildīja Ilzes Fraiersones jautro un raito horeogrāfiju dejai ‘Lācīts’. Abas deju grupas tad uzveda kopīgo deju ‘Ačkups’, apvienojot gan jaunos, gan ne tik jaunos dejotājus vienā dzirkstošā dejā.

Starp dziesmām un dejām bija Ilzes Fraiersones režisētie humorpilnie monologi, par latviešu skolas skolotāju un skolnieku ikdienu un citu tautību ģimenes locekļu redzējumu par latviešu sabiedrību un savu lomu tajā.

Pusdienas noslēdzās ar 1971.gada absolventa Kārļa Zamura vadīto viktorīnas (trivia) spēli, kurā tika uzdoti vairāki jautājumi par skolas vēsturi. Kā daži piemēri - Nosauc 4 mūsu skolas absolventus, kam ir piešķirts Triju Zvaigžņu Ordenis? (Atbilde: Marģers Pinnis, Juris Ulmanis, Anita Bataraga, Ingrida Mieme), un arī - Kā tika salauzts baznīcas luktura stikls un kurš to salauza? (Atbilde: Roberts Batarags salauza ar superball).

Pēc pusdienām mūs ar koncertu priecēja īpašie viesi no Latvijas – mūsu skolas 1973. gada absolvents un basģitārists Gatis Gaujenieks (arī labi pazīstams ka slavenās latviešu postfolk grupas ‘Iļģi’ dalībnieks) un ģitārists Arnolds Kārklis (kurš ir uzstājies ar vairākām Latvijas grupām, kā, piemēram, Otra puse, un citiem māksliniekiem – piemēram, aktrisi Raimondu Vazdiku), abi dalībnieki no starptautiski pazīstamās ASV latviešu rokgrupas “Akacis”.

Mūziķi uzstājās ar gaumīgu, daudzveidīgu muzikālo programmu, kurā iekļautas dziesmas gan no Akača, gan no Iļģu repertuāra, gan citas labi pazīstamas dziesmas. Tā kā muzikanti jau sadarbojās teju vai piecas desmitgades, līmenis bija augsti profesionāls, un arī, kā jau pēc tādas ilgas sadarbības, balsis un mūzika lieliski saplūda kopā. Starp dziesmām bija arī vairāki pārsteigumi, ieskaitot Akača labi pazīstamo grāvēju ‘Sirsniņa’ un jaunizveidoto tekstu, pārdēvēta par ‘Skoliņa’, īpaši veltījums Ņujorkas pamatskolai tās 75. gadadienā. Dziesmas bija labi pazīstamas, tāpēc visi dziedājām līdz un dažs pat griezās deju ritmos, apliecinot, ka latviešu dziesmā ir spēks.

Svinības papildināja skolas pārzines Zanes Kaljo veidotā plašā skolas vēstures izstāde baznīcas pirmajā stāvā, kur viesi varēja iepazīties ar informāciju un fotoattēliem par skolas dibināšanu, tradīcijām, notikumiem, skolotājiem, pārziņiem, absolventiem 75 gadu garumā, šķirstīt fotoalbumus, skolas 1970.-1991.gadam izdotos žurnālus “Burbulis” un pārskatīt citas laika liecības par skolas gaitām šajos gados.

Tāpat skolas 75.gadskārtai par godu tika sagatavota dokumentālā filma par skolas vēsturi – filmas režisore un montātēja ir izcilā studijas “Belinda Video Productions” īpašniece Zane Vētra, bet filmas autore - Zane Kaljo. Filmā stāstīts par laiku, kad skola tika izveidota līdz mūsdienām, kā arī iekļautas intervijas ar vairākiem ievērojamiem Ņujorkas pamatskolas skolotājiem un skolniekiem – piemēram, no pašas pirmās 1954. g. absolventu klases - Ilzi Beiniķi un Aiju Blumfeldi, kuras plaši stāsta par skolas dibināšanu un skolas darbības sākuma gadiem. Tāpat filmā varēsiet dzirdēt sarunu ar Mācītāju Lari Saliņu, un bijušām skolas pārzinēm Baibu Kļaviņu un Lauru Padegu-Zamuru. Filmā arī komponiste Dace Aperāne stāsta par skolas dziedāšanas tradīcijām, bet dejošanas skolotāja Ilze Fraiersone stāsta par dejošanas tradīcijām, kā arī par skolu šodien sarunājas gan šodienas skolotāji, gan vairāki skolas bērni. Piemēram, 4.klases skolniece Klinta Kaljo stāsta, ka viņa ir jau ceturtā paaudze, kura ir saistīta ar skolu – tēvs Egils Kaljo ir 1989.g. absolvents, vecmāmiņa Gunta Kaljo (Grundmane) bija skolas 1958.gada absolvente, bet vecvecmāmiņa Milija Grundmane bija ilggadīga latviešu valodas skolotāja skolas sākuma gados.

Filmas oriģinālo versiju, kā arī saīsināto versiju ar angļu subtitriem var apskatīt - Skolas Mājas Lapā - un tur arī ir pieejama jaunā skolas vēstures grāmata elektroniskā formatā.

Paldies visiem viesiem, skolotājiem, skolniekiem, māksliniekiem un ziedotājiem! Paldies Ņujorkas latviešu Ev.lut. draudzei par atbalstu un par telpām skolai 75 gadu garumā! Paldies visiem par šo burvīgo un nepārspējamo sarīkojumu!.